Uguns nežēlo
25.01.2025
Šīs dienas vakarā ap plkst.20 mūs piemeklēja vēl nepieredzēta nelaime. Ugunsgrēks. Tā paņēma lielāko mūsu saimniecības ēku. Tā bija kūts ar piebūvētu siena šķūni, kas nu tika izmantots kā garāža un noliktava/mantu glabātuve, un jaunuzceltu/labiekārtotu garāžu aizmugurē. Kūtī mitinājās omes lepnums - vistiņas, kas lielākā daļa arī paglābās no šīs nelaimes. Cietušo nav. Cietusi ir manta un tas, kas mums piederēja un jāsaka, ka piederēja mums daudz un ieguldīts bija vēl vairāk. Šī noteikti ir kāda mācība mums un tas viss ir noticis ar kādu jēgu, ko mēs uzzināsim tikai gadiem ejot. Kā saka - dzīve savu nastu krauj tiem, kas var panest. Mēs to noteikti spējam un viss atkal plauks un zaļos tai vietā, kur šobrīd viss ir ogļu melns.